Arts in collaboration
Ko
te whāinga o tēnei rauemi ipurangi he whakarato i ngā pouako
ki ētahi whakaaro hei whakamahere i ētahi paerewa mahi o Ngā Toi,
mā te whakamahi i ngā toi katoa. Mā tēnei tauira ka taea
e ngā pouako te tūhura i ngā whakaaro mō ngā momo
huarahi hei whai, kia taea ai te kawe i ētahi mahi mai i ngā pou
e toru (disciplines) ina whakamahere paerewa mahi rātou mō te marautanga
o Ngā Toi. I whakamahia e te kaitito e Helen Barber, he ākonga anō nō te
Whānau o Ako Pai, tētahi pūrākau hei aronga māna,
me te whakamārama anō he aha i pai ai tēnei pūrākau
mō ngā ākonga e mahi nei ia i te taha. Ko tāna mahi he
whakauru i ngā mahi a te marautanga o Ngā Toi hei tūhura i ngā tauaromahi
ngā toi, me ētahi atu o ngā rauemi, hei hoahoa i tēnei
paerewa mahi.
He
awheawhe kanikani – Tāmaki Makaurau
Ko te whāinga o te awheawhe, he tūhura i ngā nekehanga, i ngā oro, i ngā reo, i ngā mahi ā-ringa, me te whakauru whakaaro, take, ariā whakaakoranga mai i te ao o te Māori.
E tiro ana tēnei whakaaturanga PowerPoint i ngā rapunga whakaaro o te wairua o Ngā Toi i roto i te Marautanga o Aotearoa.
E hōpara ana te kaitito i ngā momo whakapapa o ngā toi me ngā tikanga e pā ana ki te whakaputa a te Māori i āna mahinga toi. Ka taea
e ngā pouako te whakamahi tēnei whakaaturanga ki te whakawhānui ake i ō rātau ake whakaaro mō ngā tikanga o ngā toi, me te hurahura
hoki i te marautanga o ngā toi, mā te whakamahi i ngā tauira e hora nei.
Nā Marie Joyce
E arataki ana tēnei whakatakotoranga PowerPoint, i te kaipānui, ki
ngā āhuatanga e pā ana ki te marautanga o ngā toi, ā,
e hoatu ana i tētahi awheawhe mō ngā kaimahi, i tētahi whakatakotoranga
rānei, hei whakamōhio atu i ngā pouako hou mō tēnei
pepa hou. E tiro ana ki ēnei tikanga e toru: te toi puoro, te toi a Te Rēhia,
me te toi ataata. Ka tirohia hoki ngā huanga e pā ana ki ēnei
tikanga, ngā whakamārama o ia huānga o ngā tikanga, me ngā whenu
e whā puta noa i ngā tikanga nei: te hōpara, te hanga, te mārama,
me ngā maiohatanga.
(He tino roa tēnei kōnae, ka roa hoki te wā mō te whāngai mai ki te rorohiko. Ki te hiahia ki te mea māmā, arā, te tauira tōkau, tirohia ki raro iho nei.)
He pūata i ahu mai i te marautanga o ngā toi
I tēnei wāhanga, 15 ngā whakaaturanga pūata kua whakataungia hei whakauru i ngā pū hoahoa, ngā kōrero, me ngā whakaahua. Ka taea te tā mai ngā pepa. Kua raua atu he tauira me ētahi whakaaro hei hanga whakaaturanga pūata tāpiri, kia ōrite ai ki ngā mea tuatahi.
Ngā toi Māori i roto i te mātauranga (PDF,
413kb)
Nā Rāwiri Hindle.
Ko te pepa nei i tuhia mō te Hui ā-Rohe mō te mātauranga Ngā Toi i roto i Te Moana-nui-ā-Kiwa o UNESCO ki Nadi, Whīti, i te 25–29 o ngā rā o Whiringa ā-nuku 2002.
Kua whakahoatia e Te Tāhuhu o te Mātauranga he pepa marautanga mō ngā toi
Māori, hei tautoko ake i ngā pouako kei ngā taiao rumaki mō te
reo Māori.
Mai i te whakaurutanga mai o tēnei tūāhua, he nui tonu tōna
pānga ki te whakaakotanga mē te akoakotanga o ngā toi, arā ngā toi
Māori i roto i ngā kura rumaki. Ko tēnei rīpoata he whakarāpopototanga
o ngā mahi toi e whakahaerengia ana i roto i ngā kura reo rumaki.
E rima ngā wāhanga ka whakatutukihia:
Te marautanga o ngā toi Māori i roto i ngā kura reo rumaki.
Ngā tikanga toi Māori.
Ngā ara whakaako, akoako hoki mō ngā toi Māori i roto
i ngā kura reo rumaki.
Ngā auahatanga i roto i te marautanga o ngā toi.
Te whakangungu pouako me ngā toi Māori i roto i ngā kura
reo rumaki.
He papa tauira whakaatunga pūata
I whakaritea tēnei hononga, hei hanga i ētahi whakaatunga pūata tāpiri, mō ngā hui whakahiki pūkenga.
