He whakataki

He kōwae ako tēnei 10 hāora pea te roa.

Ngā whakaaro nui

He mea oreore ngā manu i runga i ngā āhuatanga motuhake ka tautohua, ka noho wehe ngā manu i ngā kararehe kē atu. Mā ngā āhuatanga motuhake, pēnei i ngā huruhuru, i ngā parirau, i ngā ngutu, i ngā waewae ka whai oranga ngā manu i roto i ō rātou wāhi noho.

Te raupapa ako

Ko te mahi whakatuwhera, he pānui pūrākau mō ngā manu me te āta titiro ki ngā whakaahua o ngā manu o Aotearoa ake. I mātakitaki ngā ākonga i ngā manu o tō rātou takiwā, kātahi ka toro rātou i te rāhui manu. I reira, ka mātakitaki rātou i ētahi manu o Aotearoa me te tuku pātai i whakaritea i te kura i mua i te haerenga atu ki ngā kaitiaki. I te hokinga ki te kura, ka kohi mōhiohio mō ētahi manu i kōwhiria e tēnā e tēnā ākonga, hei tāpiri atu ki ngā akoranga o te rāhui manu. Ka pūrongorongo rātou i ō rātou kitenga mai i ngā puna mātauranga huhua. Kua mōhio kē ngā ākonga ki ngā wāhanga matua o ngā manu, arā, ko ngā huruhuru, ngā parirau, te remu, te ngutu, ngā waewae, ngā maikuku. Kua mōhio ētahi o rātou ki ngā ingoa o ngā manu rongonui, pēnei i te tūī, i te kākāpō, i te moa, i te kiwi.

Ko ēnei ngā pātai i whakaritea hei tuku ki ngā kaimahi o te rāhui manu:
Kitea ai te kākāriki i ngā tōpito katoa o Aoteatoa?
Kei te huhua tonu te kākāriki, kua korehāhā haere rānei?
I pēhea te hopu i ngā manu i mauria mai ki tēnei rāhui?
He aha ā rātou tino kai?
He hoariri anō ō te kākāriki? Ko wai mā ō rātou hoariri?
Ka taea anō te kākāriki te whakarata?
Ka taea anō te kākāriki te whakaako ki te kōrero ā-waha?

He matapaki

Pouako:	Hei aha ngā maikuku o te manu?
Ākonga:	Ki ōku whakaaro, ko ngā maikuku hei noho ki runga i te rākau, mehemea kua pau te hau. Mehemea ka mamae ōna parihau ka noho ki runga i te rākau, whare rānei.
Pouako:	Hei aha ngā parirau o te manu?
Ākonga:	Ka āwhina i te manu te rere. Ka whakamahana ngā parirau i ngā manu anō, ka takoto ngā parirau ki te taha o te kiri o te manu hei whakamahana ai.
Pouako:	Kōrero mai mō te rere o ngā pīpī.
Ākonga:	He maha ngā manu māori ka taea te rere i roto i te rua wiki. Engari tōku manu ko te kākāriki me tatari kia rere mō te kotahi te mārama. Auē te roa hoki o tērā tatari!

Te reo o te ākonga

He pai te āhua o te whakautu pātai (Tirohia te pikitia i raro iho). Hei tauira, ko te whakautu mō te pātai, "Kei hea te wāhi noho?", ko tēnei, "Kei runga i te rākau". Ko te whakautu mō te pātai, "He aha...?", ko tēnei, "He...".
He pai hoki te whakarārangi, hei tauira, "He iti te kākāriki, he whero tōna māhunga, he whero te tae..."
Kua puta te reo whakatairite.
Ko ētahi o ngā hapa kua puta mai ko te whakamahi i te kīnga "nō reira" i te wāhi ko "nō te mea" te kīnga tika me te whakamahi i te kīnga "ka taea te" i te wāhi ko "ka taea ki" te kīnga tika.
He āhua whāiti te puna kupu mō te manu.

He kupu taka

mitimiti	lick
urutaunga	adaptation

Ki runga

Ngā hononga ki te marautanga

Pūtaiao i roto i te Marautanga o Aotearoa

Te whenu horopaki: Ō Mataora
Taumata 1: Te Pū

Te whāinga paetae

Ka taea e te ākonga te:

1. tirotiro me te tautohu ngā wāhanga o ngā rauropi (pēnei i ngā wāhanga matua o te tinana, o te waewae, o te ihu, o te whiore, o te parirau, o te tira, o te rau, o te kākano, o te putiputi).

Pūtaiao i roto i te Marautanga o Aotearoa, wh. 18

Te whenu horopaki: Ō Mataora
Taumata 2: Te More

Te whāinga paetae

1. whakawehe ētahi rōpū rauropi whānui i runga i ngā rerenga kētanga, i ngā āhuatanga (pēnei i te poroka, i te ika, i te ngāngara, i te ngata; i ngā puāwai, i ngā kaponga, i ngā pūkopu)
2. tūhura kia mārama ngā take mō ngā wāhanga matua o ngā rauropi (pēnei i te waewae, i te taringa, i te kiri, i te whiore, i te parihau; i te kākano, i te pakiaka, i te puku paina).

Pūtaiao i roto i te Marautanga o Aotearoa, wh. 20

Ngā whenu whakauruuru

1. Te whakawhanake i ngā uara me ngā waiaro Māori o te ākonga ki te pūtaiao kia:
   • whai whakaaro ai ki ngā tikanga me ngā taonga tuku iho a kui mā, a koro mā.
2. Te whakawhanake i ngā pūkenga tūhura o te ākonga mā te:
   • kōrero mō tētahi kaupapa, ā, ki te whakarite pātai hei rangahau
   • mātakitaki me te kimi i ētahi mōhio i ngā pukapuka, i te tangata rānei
   • tuari i tāna i mahi ai, i tāna i kite ai i roto i āna rangahautanga.

Ngā putanga ako

Kia mōhio te ākonga ki ngā ingoa o ngā wāhanga matua o te manu.
Kia whakaatu mai te ākonga i ngā āheinga o ngā wāhanga matua o te manu.
Kia mārama te ākonga ki ngā mātauranga kua rangahaua e pā ana ki tētahi manu kua kōwhiria e ia (ngā mātauranga e pā ana ki te hanga o te manu, me te āhua o tana noho).

He akoranga kē atu

Ka tautohu i ētahi momo ika, momo ngāngara rānei.
Ka ako i ngā āhuatanga o ētahi atu rauropi o Aotearoa. Ka haere ngā ākonga ki te ngahere, ki te tahatai rānei i te taha o te kaumātua, o te kaimahi rānei a Te Papa Atawhai, kātahi ka kimi mōhiohio mai i ngā puna mātauranga huhua.

He rauemi

Te Tāhuhu o te Mātauranga. (1996). Pūtaiao i roto i te Marautanga o Aotearoa. Te Whanganui-a-Tara: Te Pou Taki Kōrero.

Te Tāhuhu o te Mātauranga. (2000). Tūhono Rua 2000, 'He Kiwi i te Tāone'. Te Whanganui-a-Tara: Te Pou Taki Kōrero.

Te Tāhuhu o te Mātauranga. (2000). Tūhono Rua 2000, 'I kitea e Gemma Tētahi Kiwi'. Te Whanganui-a-Tara: Te Pou Taki Kōrero.

Te Tāhuhu o te Mātauranga. (2001). Tūhono Tuatahi 2001, 'He Hoa Huruhuru'. Te Whanganui-a-Tara: Te Pou Taki Kōrero.

Te Tāhuhu o te Mātauranga. (2002). He Pākau – Ngā Manu o Aotearoa, He Aratohu Pouako, (Ngā Urutaunga, Te Ripoinga, Te Hekenga, Te Whānau Hua). Te Whanganui-a-Tara: Tōtika Publications Ltd.

Huia Publishers. Ngā Manu, Ngā Kete Kōrero, K1. Te Whanganui-a-Tara: Huia Publishers.

He kōrero huhua e pā ana ki ngā manu, mai i He Purapura, He Kohikohinga, Ngā Kōrero, me Te Tautoko.

TKI Mātauranga Māori

Putanga tā o tēnei tauaromahi (PDF, 479kb)

Ki runga