Tā tēnei mahi e whakaatu ana

E whakaatu ana tēnei tuhinga i te pakirehua. I tuhia e Erina ngā mōhiohio pono i kohia e ia i tana haerenga ki te Kura Kaupapa Māori o Te Pihipihinga Kākano mai i Rangiātea.

Whāinga paetae 1

Ka taea e te ākonga te whakaatu i te waihangatanga a ngā pūtake me ngā ōtinga tūāhua i te oranga o te tangata.

Ki runga

Te arotahi

Te urupare ki ngā tūmanako o te iwi.

Ngā mōhiotanga

Ka taea e te ākonga te:

• whakamārama i te tino pūtake i tū ai te Kura o Te Pihipihinga Kākano mai i Rangiātea
• whakaahua i te hāngaitanga o ngā tūmanako o tētahi iwi ki tō rātou ake iwi.

Ngā māramatanga

Ko ētahi māramatanga tērā pea ka puta:

• me kōrero Māori tātou kia kore ai te reo e ngaro
• he maha ngā tūmanakotanga e orite ana ā tēna iwi, ā tēnā iwi
• ka tutuki ngā tūmanako mā te āta whakarite mahere me te mahi tahi.

Ki runga

Ngā hononga o ngā ariā matua ki te tāhū

1. 1.1 Ngā ariā ā-hapū, ā-iwi, ā-rōpū rānei

   • E mārama ana a Erina ki ngā whakaawenga o ēnei tūmomo kura ki te oranga o te reo me ngā tikanga Māori.

2. 1.2 Te whai wāhi atu ki te hapū, ki te iwi, ki te rōpū rānei

   • E mōhio ana ia nā te tata mate o te reo, ka tū ngā kura kaupapa Māori hei ako i te reo me ngā tikanga.

3. 1.3 Ngā mea e hiranga ana

   • E whakaatu ana ngā tuhinga a Erina mā ngā kura kaupapa Māori hei āwhina i ngā iwi ki te pupuri ki ngā taonga tuku iho.

Te pakirehua

He kupu taka

kura auraki	mainstream schools
manawapou	life-blood
murua	pluck off
onoa	plant
pakirehua	inquiry
pārekereke	seedling bed
pēhitanga	oppression, repression, abolishment
pihipihi	sprout, grow
tāpapa	kūmara bed
tūmanako	expectations
urupare	response
waihangatanga	causes
whakaawenga	influences

Ki runga

Te horopaki ako

Ko tā te pouako, ki te whakatō ki roto i ngā ākonga ngā kōrero, ngā tikanga, me te ahurea o kui mā, o koro mā, te manawapou o te Māori.

I haria ngā tamariki o Te Kura Mana Māori o Maraenui ki te toro haere i te takiwā o Taranaki. Ko tētahi o ngā toronga, ko Te Kura Kaupapa Māori o Te Pihipihinga Kākano mai i Rangiātea i Ngāmotu. I reira, ka tirotiro haere rātou ki ngā mahi i te kura, ka whakarongo tahi ki ngā kōrero whakamārama mō taua kura.

Ko tētahi o ngā whare o reira, ko Te Pārekereke-o-te-Tangata te ingoa. Ko ngā tamariki anō nei he tipu kūmara. Ko te otinga atu, ko ngā tamariki e pihipihi mai ana i roto i ngā akoranga e whakahaere ana i te reo Māori. Ka kitea ngā ritenga o tēnei kura ki tō rātou ake kura.

E whakaatu ana te tuhinga a Erina i te urupare a ētahi o ngā iwi o Taranaki ki te ngarotanga atu o te reo.

Ki runga

He matapaki

Pouako:	He aha ngā mahi ki Te Pārekereke-o-te-Tangata?
Ākonga:	He whare ako, he wharekura hei whakaako i ngā ākonga ki te waiata, ki ngā whakapapa me ngā mōteatea o te ao whānui.
Pouako:	He aha rātou i whakatū ai he kura pēnei?
Ākonga:	Kia pai ai ngā mātua ki te whakaako i te reo Māori, ki te tuku i ō rātou ākonga ki tētahi kura.
Pouako:	Mehemea karekau he kura pēnei, ka pēhea tātou te Māori?
Ākonga:	Ka mimiti te reo, ka mate te reo Māori.
Pouako:	Ki ōu whakaaro, ka puta mai he hua i ngā kura Māori?
Ākonga:	Āe.
Pouako:	He aha nā?
Ākonga:	Mēnā i te pīrangi koe ki te whakaako i ngā kura Māori me tīmata mai i te kura tuatahi, kura tuarua, haere tonu ki te whare wānanga.

Ki runga

Ki hea i nāianei?

Kia tipu tonu tēnei ākonga, me arotahi ki:

• te rangahau i ngā whānau o tōna hapū e kōrero Māori ana
• te uiui, te whakahaere uiui, hei whakaatu i ngā huarahi hei whakaora i te reo Māori
• te rangahau i ngā āhuatanga katoa o te pouaka whakaata Māori
• te tito waiata whakahau hei whakaako i te reo.

Ki runga

Ngā hononga ki te marautanga

Te ahurea me te tuku ihotanga

Ka taea e te ākonga te:

• whakaahua i te whakaawe o te pāhekotanga ahurea, i te whakahekenga o te ahurea me te tuku ihotanga (T4, WP1e)
• whakaahua i ngā tūmomo huarahi i mau ai, i tuku ihotia ai ngā mahi ahurea, ngā tuku ihotanga ki ētahi atu. (T4, WP1i)

Te whakaritenga pāpori

Ka taea e te ākonga te:

• whakamārama pēhea ai te mahi ngātahi a te rōpū, a te takitahi, ki te whakatau i ngā mātātaki me ngā mōrearea. (T4, WP1o)

Ki runga

He rauemi

Simon, J. (1998). Ngā Kura Māori. The New Zealand Native Schools System 1867–1969. Tāmaki Makaurau: Auckland University Press.

http://nwp.rsnz.org/newsletters/Newsletter15.pdf

TKI Mātauranga Māori

Putanga tā o tēnei tauaromahi (PDF, 615KB)

Ki runga